2023. gads
![]() | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija | |
Laikapstākļi Latvijā | |
Sports | |
Kino | |
Kosmonautika |
Gregora kalendārs | 2023 MMXXIII |
Ab urbe condita | 2776 |
Armēņu kalendārs | 1472 ԹՎ ՌՆՀԲ |
Asīriešu kalendārs | 6773 |
Bahāju kalendārs | 179—180 |
Bengāliešu kalendārs | 1430 |
Berberu kalendārs | 2973 |
Budistu kalendārs | 2567 |
Birmiešu kalendārs | 1385 |
Bizantiešu kalendārs | 7531—7532 |
Ķīniešu kalendārs | 壬寅年 (Ūdens tīģeris) 4719 vai 4659 — līdz — 癸卯年 (Ūdens trusis) 4720 vai 4660 |
Koptu kalendārs | 1739—1740 |
Etiopu kalendārs | 2015—2016 |
Ebreju kalendārs | 5783—5784 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2079—2080 |
- Shaka Samvat | 1945—1946 |
- Kali Juga | 5124—5125 |
Holocēna kalendārs | 12023 |
Igbo kalendārs | 1023—1024 |
Irānas kalendārs | 1401—1402 |
Islāma kalendārs | 1444—1445 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4356 |
UNIX laiks | 1672531200—1704067199 |
2023. gads (MMXXIII) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā. Tas ir mūsu ēras divdesmit pirmā gadsimta un trešās tūkstošgades 23. gads, kā arī 3. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Zviedrija, nomainot Čehiju.
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija).
- Horvātijā ieviesa eiro, un tā kļuva par 20. Eirozonas dalībvalsti.[1] Šī bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Lietuvas pievienošanās 2015. gadā. Tāpat, Horvātija kļuva par Šengenas zonas dalībvalsti.
- Luizs Inasiu Lula da Silva kļuva par Brazīlijas prezidentu pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā 2022. gada 30. oktobrī uzvarēja iepriekšējo prezidentu Žairu Bolsonaru.
- Uzbekistāna pabeidza pāreju uz latīņu alfabēta izmantošanu, tādējādi atsakoties no kirilicas.[2]
- 5. janvāris — Svētā Pētera laukumā Vatikānā notika Romas pāvesta Benedikta XVI bēres.[3]
- 8. janvāris:
- COVID-19 pandēmija: Ķīna atvēra savas robežas ārvalstniekiem, tādā veidā pārtraucot ceļošanas ierobežojumus, ko ieviesa 2020. gada martā.[4][5]
- Bijušā Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.[6]
- no 13. janvāra līdz 14. janvārim — notika Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.[7]
- no 27. janvāra līdz 28. janvārim — notika Čehijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta; saņemot 58% balsu, par prezidentu ievēlēja atvaļināto NATO ģenerāli Petru Pavelu.[8]
Paredzētie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. — 13. maijs — Liverpūlē norisināsies Eirovīzijas dziesmu konkurss.
- 12. — 28. maijs — Somijā un Latvijā norisināsies Pasaules čempionāts hokejā.
- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļūs Spānija, nomainot Zviedriju.
- 20. jūlijs — 20. augusts — Austrālijā un Jaunzēlandē norisināsies FIFA Pasaules kauss sievietēm.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Starp ASV, Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm un Māršala Salām beidzas Brīvās apvienības līguma termiņš.[9]
- Volta Disneja animācijas filmai "Tvaikonis Villijs", kā arī divām citām Mickey Mouse filmām, kas iznāca 1928. gadā, beidzas autortiesību aizsardzības termiņš.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Kens Bloks (Ken Block), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā)
- 3. janvāris:
- Volters Kaningems (Walter Cunningham), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
- Ruslans Hasbulatovs (Руcлaн Хacбулaтoв), Krievijas ekonomists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
- Abdels Salams Majali (عبد السلام المجالي), 29. Jordānijas premjerministrs (dzimis 1925. gadā)
- 4. janvāris:
- Feja Veldone (Fay Weldon), britu rakstniece, esejiste un dramaturģe (dzimusi 1931. gadā)
- Rozija Mitermaiere (Rosi Mittermaier), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā)
- 5. janvāris — Ērls Bouens (Earl Boen), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 6. janvāris — Džanluka Vjalli (Gianluca Vialli), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā)
- 7. janvāris — Rasels Benkss (Russell Banks), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1940. gadā)
- 9. janvāris — Čārlzs Simičs (Charles Simic, Чapлc Симић), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (dzimis 1938. gadā)
- 10. janvāris:
- Džefs Beks (Jeff Beck), amerikāņu ģitārists (dzimis 1944. gadā)
- Konstantīns II (Κωνσταντῖνος Β΄), pēdējais Grieķijas Karalistes konstitucionālais monarhs (dzimis 1940. gadā)
- Džordžs Pells (George Pell), Austrālijas garīdznieks, katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1941. gadā)
- 11. janvāris — Murtaza Rahimovs (Муpтaзa Рaxимoв, Мopтaзa Рәxимoв), krievu-baškīru politiķis, Baškortostānas prezidents (dzimis 1934. gadā)
- 12. janvāris — Līza Marija Preslija (Lisa Marie Presley), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1968. gadā)
- 13. janvāris — Klāss Lestanders (Klas Lestander), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā)
- 14. janvāris — Inna Čurikova (Иннa Чуpикoвa), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1943. gadā)
- 15. janvāris — Vahtangs Kikabidze (ვახტანგ კიკაბიძე), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)
- 16. janvāris — Džina Lollobridžida (Gina Lollobrigida), itāļu aktrise un fotožurnāliste (dzimusi 1927. gadā)
- 18. janvāris:
- Deniss Monastirskis (Дeниc Мoнacтиpcький), ukraiņu jurists un politiķis (dzimis 1980. gadā)
- Deivids Krosbijs (David Crosby), amerikāņu folkroka pionieris (dzimis 1941. gadā)
- 23. janvāris — Alvaro Koloms (Álvaro Colom), Gvatemalas inženieris, uzņēmējs un politiķis, valsts prezidents (dzimis 1951. gadā)
- 30. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), kanādiešu hokejists (dzimis 1939. gadā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts». European Council/Council of the European Union. 2022. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 16. jūlijs.
- ↑ Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023, February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope
- ↑ «Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history». France 24 (angļu). 2022-12-31. Skatīts: 2022-12-31.
- ↑ «China reopens borders as lunar new year travel kicks off amid Covid surge». The Guardian (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Zero-Covid over, Chinese travellers swing into overseas holiday mode». South China Morning Post (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress». BBC News (en-GB). 2023-01-08. Skatīts: 2023-01-08.
- ↑ «Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Pavels un Babišs». Ārvalstīs (latviešu). 2023-01-16. Skatīts: 2023-01-20.
- ↑ «Par Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-30.
- ↑ «Compacts of Free Association». U.S. Department of the Interior (angļu). 2015. gada 15. oktobris. Skatīts: 2020. gada 8. oktobris.
Kalendārs[labot pirmkodu]
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2023 |